Slēptās kopīgās apkures izmaksas padomju laika paneļu ēkās
Es būšu godīgs — es nedomāju par apkures rēķiniem, līdz ievācos 5 stāvu paneļu ēkā Pļavniekos. Dzīvoklis bija lēts, istabas lielas, un aģents pastāvīgi pieminēja „centrālo apkuri" it kā tā būtu pārdošanas punkts.
Pirmajā janvārī es saņēmu rēķinu par €187. Par 58 m² dzīvokli. Mans kaimiņš divus stāvus zemāk, tāds pats plānojums, maksāja €94.
Šī €93 atškirība ir tā, kas mani aizveda lejā kopīgās apkures sistēmu caurumu pēc padomju paneļkām. Un godīgi? Lielākā daļa no tā, ko es atradu, bija sliktas ziņas — bet tās ir labojamas sliktas ziņas, ja jūsu dzīvokļu apvienība ir gatava strādāt.
Kāpēc paneļu ēkas silda tik atškirīgi
Ja dzīvojat Latvijas vai Igaunijas panelkā (litīvo vai paneel igauņu), jūsu ēka gandrīz noteikti darbojas uz vienas caurules centralizētās apkures sistēmas. Viena caurule nāk no pilsētas tīkla, izlaiž caur katra dzīvokļa radiatoriem un iziet atpakaļ. Ir viens ēkas līmeņa siltummezgls tur, kur centralizētā siltums ieiet ēkā.
Šī ir gandrīz visu apkures strīdu, ko jūs kādreiz dzirdējāt apvienības sapulcē, avots.
Ēka saņem vienu rēķinu no siltuma piegādātāja (Rīgas siltums Rīgā, Soeja/Sweco tīkli Tallinā, AS Utilitas dažos rajonos). Tad apvienībai ir jāsadala šis viens rēķins starp visiem dzīvokļiem. Un šeit sākas strīdi: kā jūs to sadalāt?
Trīs veidi, kā Baltijas apvienības sadala siltumu
Esmu izsēdējis pietiekami daudz apvienības sapulču, lai varētu tās saskaitīt uz vienas rokas.
Pēc kvadrātmetriem. Vienkāršākā metode. Paņemiet kopējo rēķinu, daliet ar kopējo apsildāmo platību, reiziniet ar katra dzīvokļa lielumu. 60 m² dzīvoklis maksā 60/1800 no ēkas siltuma. Gatavs.
Problēma? Tas soda cilvēkus, kas faktiski siltināja. Mans kaimiņš, kas renovēja savas sienas, nomainīja vecos logus pret trīskāršā stiklojuma un uzstādīja termostata radiatoru vārstus, maksā to pašu par kvadrātmetru kā vīrs trīs durvju tālāk, kurš tur savu balkona durvi atvērtu visu ziemu, jo viņam „patīk gaiss".
Pēc individuāliem siltuma izmaksu sadalītājiem (UBT — uzskaites norīķinājuma sadalītāji). Mali elektroniskās ierīces, kas piestiprinātas pie katra radiatora un mēra, cik siltuma tas konkrētais radiators izdod. Rādījums tiek pārraidīts bezvadu ziņā, un rēķins tiek sadalīts, pamatojoties uz faktisko patēriņu.
Tā ir godīgā metode. Tā ir arī tā, kurai lielākā daļa apvienību pretojas.
Hibrids — 30/70 vai 40/60. Daļa no rēķina (parasti 30–40%) tiek sadalīta pēc platības, lai segtu ēkas apvalka „pamata" siltuma zudumu, un pārējais tiek sadalīts pēc individuālajiem sadalītāju rādījumiem. Tas ir tas, ko ES Enerģijas efektivitātes direktīva faktiski virza, un tas ir, pie kā vairākums labi pārvaldīto apvienību Igaunijā ir pārgājušas.
Latvija ir tālāk atpalikusi. 2023. gada aptauja, ko veica Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija, atklāja, ka aptuveni 40% daudzdzīvokļu ēku joprojām sadala siltumu tikai pēc platības. Tikai. Pat ne hibrīda sadalījuma.
Ko likums faktiski saka
Šeit tas kļūst dīvaini.
ES Enerģijas efektivitātes direktīva (Direktīva 2012/27/ES) prasa, ka dalībvalstij jānodrošina, ka individuālie siltuma patēriņa mērītāji tiek uzstādīti daudzdzīvokļu ēkās, kur tas ir tehniski izdarāms un ekonomiski pamatots. Latvijā tas ir ieviests kā MK noteikumi Nr. 382, kas saka, ka jaunās ēkās un ēkās pēc lielas renovācijas individuālie mērītāji ir obligāti. Esošās ēkās bez lielas renovācijas tas ir „ieteicams", kas praksē nozīmē „neviens to nedara".
Tāpēc likums saka vienu, praksē tiek darīts cits, un īpašnieki maksā par siltumu, ko viņi nekontrolē un par kuru viņi netiek atbildīgi, kad mēģina taupīt.
Ko jūsu apvienība var darīt
1. Pieņemiet hibrīda sadalījumu vispārējā sapulcē. Tas prasa vienkāršu vairākumu. Modelis: 40% pēc platības, 60% pēc sadalītājiem. Tas ir taisnīgākais sadalījums, ko var ieviest bez pilnas sistēmas pārveides.
2. Uzstādiet sadalītājus. Izmaksas ir aptuveni €20–€30 par radiatoru, iekļaujot uzstādīšanu un bezvadu moduli. 58 m² dzīvoklim ar 4 radiatorem tas ir €80–€120. Atmaksājas 2–3 apkures sezonās, ja jūsu patēriņš ir zemāks par vidējo.
3. Līdzsvarojiet apkures stāvvadus. Tas ir lētākais uzlabojums. Ja viens kāpņu telpa ir karstāka par otru, iedzīvotāji karstajā pusē atver termostatus, kas izlaiž siltumu, kamēr aukstā pusē tie to patērē. Stāvvadu līdzsvarošana maksā €400–€600 un var samazināt kopējo ēkas siltuma patēriņu par 5–10%.
4. Apkures ietaupījumu fonds. Dažas apvienības iegūst ALTUM subsīdijas vai bankas aizdevumus fasādes siltināšanai un logu nomaiņai. Ietaupījums no labas ēkas apvalka ir lielāks nekā jebkurš sadalījuma modelis. Ja jūsu ēka silda sienas, nevis iedzīvotājus, jautājums par to, kā sadalīt rēķinu, ir sekundārs.
Galvenais secinājums
Kopīgā apkure nav netaisnīga, jo cilvēki ir slikti. Tā ir netaisnīga, jo sistēma, kas sadala rēķinus pēc platības, nav tā, kas atspoguļo patēriņu. Un tā ir labojama. Ne vienā naktī — bet ar vienu sapulces lēmumu, dažiem radiatoru sadalītājiem un stāvvadu līdzsvarošanu, kas maksā mazāk nekā viena apkures sezona.
Ja jūsu apvienība joprojām sadala siltumu tikai pēc kvadrātmetriem, jūs maksājat par sava kaimiņa silto balkona durvju atvēršanu. Ir labāks veids.
Urbaneta palīdz plānot budžetus, sekot līdzekļiem un sagatavot pārskatus īpašu apsaimniekošanai Latvijā un Igaunijā — izmēģiniet bez maksas 14 dienas, bez kredītkartes.
